KONCEPCIJA

darbu uzsākšanai sakarā ar

pieminekļa “Baigā gada upuriem”

konkursu

Koncepcija ir pirmais dokuments, ar kuru sākās darba grupas darbība pieminekļa veidošanā. Tajā noteikti pamatnosacījumi, kā jāveido Nacionālas nozīmes memoriāls un piemineklis “Baigā gada” upuriem.  Tā kā koncepcija nebija plaši pazīstama ārpus to cilvēku loka, kuri līdz šim strādā  pieminekļa veidošanā, presē diemžēl reizēm parādās atšķirīgi ierosinājumi, kas neatbilst šiem  piemiņas vietas veidošanas pamatnosacījumiem.

1. Darba uzdevums

Likumā “Par valsts budžetu 2006. gadam”, kuru Saeima pieņēmusi 2005. gada 20. oktobrī,  19. pielikumā (p. 39.00.00) paredzēta dotācija Rīgas politiski represēto biedrībai – pieminekļa “Baigā gada upuriem” konkursam Ls 2000 apmērā.

Šajā koncepcijā tiek apskatīti arī jautājumi par minētā pieminekļa vietu visu Latvijas represiju upuru piemiņas vietu kopumā.

Netiek apskatīta konkursa rezultātā akceptētā projekta īstenošana, kā arī ar to saistītie finansiālie un organizatoriski jautājumi.

 2. Pamatnostādnes

Okupāciju laikā Latvijā notikušajās represijās ir aizgājuši bojā un cietuši daudzi desmiti tūkstošu iedzīvotāju. Tautā ir dziļas no mums aizgājušo cilvēku piemiņas tradīcijas. Daudzos Latvijas pagastos un pilsētās ir izveidotas piemiņas zīmes okupāciju laika represijās cietušo un bojā gājušo cilvēku piemiņai.

Sakarā ar okupāciju laikā notikušo tautas traģēdiju, kas vēl tagad ietekmē valsts attīstību, ir nepieciešams izveidot nacionālas nozīmes memoriālu  okupāciju upuru piemiņai. Tas ir ierosināts Okupācijas represijās bojā gājušo Piemiņas fonda izstrādātajā koncepcijas projektā.

 3. Koncepcijā izmantojamie termini

Baigais gads: Laika posms (1940 … 1991. gg.),  kad Latvija nebija neatkarīga valsts, bet atradās svešu varu  okupācijā. (Te nav domāta vārdkopa “Baigais gads” šaurākā nozīmē, kas bija radusies 1941. gada otrā pusē, kad tautas vairākums cerēja, ka staļiniskā okupācija vairs neatkārtosies, bet hitleriskā Vācija palīdzēs Latvijai atjaunot neatkarību).

Upuri: Latvijas iedzīvotāji, kas līdz 1940. gada 17. Jūnijam pastāvīgi  dzīvoja Latvijā un okupāciju laika represijās politisku motīvu dēļ zaudēja dzīvību vai brīvību (apcietināti un/vai deportēti ārpus Latvijas).

Pie represiju upuriem netiek pieskaitīti tie Latvijas iedzīvotāji, kas politisku motīvu dēļ tika diskriminēti darba, izglītības vai sociālajā jomā vai arī brīvprātīgi devušies bēgļu gaitās.

Piemineklis: Skulpturāls veidojums nacionālas nozīmes memoriāla sastāvā. Savukārt nacionālas nozīmes memoriāla uzdevums ir radīt vietu, kur mēs un – galvenais -  nākamās paaudzes, garā šķirstot vēstures lapaspuses, mācītos kļūt stiprāki, mācītos pārvarēt notikušā sekas un nākotnē neko  tādu nekad vairs nepielaist. Memoriāla arhitektoniskajam un mākslinieciskajam risinājumam jāiemieso okupāciju upuru piemiņa un tautas pretestības ideja okupācijai.

Otrā pasaules kara frontēs kritušie latviešu karavīri būtībā arī ir abu okupācijas varu izraisītā kara upuri. Bet kritušo karavīru piemiņas vietām ir cits statuss, un tās šajā koncepcijā nav apskatītas.

 4, Piemineklis un citi nacionālas nozīmes memoriāla elementi 

Nacionālas nozīmes memoriāla divi galvenie elementi būs piemineklis un upuru saraksts.

Piemineklis jāskata kopā ar tam piegulošo ārtelpu.

Upuru saraksti tiks veidoti gan akmens materiālā, gan datorizēti. Datorizētā formā tiks paredzēta iespēja selektēt atsevišķus sarakstus pēc represiju veidiem, laika, vietām utml.

 5, Pieminekļa vieta un funkcijas Latvijas piemiņas vietu kopumā

Līdztekus nacionālās nozīmes memoriālam Latvijā pastāvēs daudzas citas piemiņas vietas ar šaurāku (funkcionāli ierobežotu vai vietēju) nozīmi; vesela rinda tādu piemiņas vietu jau ir izveidotas, citas pastāv iecerēs.

Litenē ir uzcelts piemineklis tur 1941. gada jūnijā nometnē nogalinātajiem agrākās Latvijas armijas karavīriem. 1967. gadā tika uzcelts memoriāla komplekss hitleriskās Vācijas okupācijas laika nometnes upuru piemiņai Salaspilī. Pēdējos gados ir izveidoti memoriāli holokausta upuriem Biķerniekos, Rumbulā un Gogoļa ielā Rīgā. Izveidots piemineklis pie Torņakalna stacijas, no kurienes 1941. gada jūnijā tika deportēti Rīgas un tuvākās apkārtnes iedzīvotāji. “Baltie Krusti” Meža kapos piemin nobendētos Centrālcietumā 1941. gada jūnijā. Matīsa kapu teritorijā nesen atklāts piemineklis bojā gājušajiem pēckara nacionālajiem partizāniem. Fonds “Sibīrijas bērni” nesen Saeimai ierosinājis piešķirt finansējumu, lai uzstādītu skulptūru “Bārenīte” Rīgā, Pils laukumā.

Tomēr šie memoriāli neaptver visu cietušo un bojā gājušo piemiņu. Vēl nav iemūžināta bojāgājušo Latvijas valdības locekļu, Latvijas armijas virsnieku (piemineklis ir tikai Litenes upuriem), skolēnu pagrīdes grupu dalībnieku, Masļenku posteņa robežsargu un neskaitāmās citās represijās cietušo un bojā gājušo piemiņa. Visu šeit minēto un neminēto upuru piemiņai būs veltīts nacionālas nozīmes memoriāls.

 6, Nacionālas nozīmes memoriāla atrašanās vieta.  

Nacionālas nozīmes memoriālam jāatrodas Rīgā, pilsētas centrā – Rātslaukumā (un Latviešu strēlnieku laukumā). Kompleksam jāietver arī pastāvošais Okupācijas muzejs un tā paredzētais paplašinājums. Jāparedz diplomātiskā protokola prasību ievērošana, ārvalstu delegācijām apmeklējot Okupācijas muzeju un   godinot upuru piemiņu pie pieminekļa.

Muzeja paplašinājuma būtiskai sastāvdaļai jābūt Centrālajam datorizētajam okupācijas varu upuru sarakstam, ar iespēju izmantot sarakstu vai izvilkumus no tā zinātniskiem un citiem mērķiem. Vēl jāparedz telpa plašākai sanāksmei piemiņas pasākumos.

Atsevišķi būs jālemj par Strēlnieku pieminekļa iekļaušanu kompleksā vai pārvietošanu (bet neaizmirstot Latviešu padomju strēlnieku divīzijas lomu Latvijas neatkarības faktiskajā nodrošināšanā pret Krievijas monarhistu tīkojumiem).

Visi šie jautājumi ir detalizējami pieminekļa konkursa nolikumā.

 7, Konkursa sagatavošanas posmi

          Koncepcija

          Konkursa nolikums (nodalot fiksēto daļu un alternatīvo risinājumu iespēju daļu)

          Konkursa rezultātu noteikšanas principi

 8, Darbu organizācija pirmskonkursa un konkursa stadijā

          Piešķirtā finansējuma izmantošanas iespēju noteikšana

        Koncepcijas apspriešanas un konkursa nolikuma sagatavošanas  gaita (sadarbībā ar Okupācijas represijās bojā gājušo Piemiņas fondu).

          Izpilddirektora funkciju precizēšana

 9, Termiņi

          Koncepcijas izskatīšana un konkursa nolikuma veidošanas gaitas apspriešana -  Rīgas Politisko represēto biedrības sapulcē 15.12.2005.

           Konkursa nolikuma publicēšana – 2006.g. februāra beigas.

 KONCEPCIJA APSTIPRINĀTA Rīgas Politiski represēto biedrības biedru sapulcē 2005. gada 15. decembrī.

           Sapulces vadītājs                                         (A.Rubiķis)

           Sapulces sekretāre                                        (B.Eglīte)

 

 Piezīme

Sakarā ar presē reizēm apspriesto jautājumu par piemiņas vietu pie Torņakalns stacijas ir jāpaskaidro: Koncepcijas 5. sadaļā ir skaidri noteikts, ka līdztekus nacionālās nozīmes memoriālam Latvijā pastāvēs daudzas citas piemiņas vietas ar šaurāku (funkcionāli ierobežotu vai vietēju) nozīmi. Šāda vietējas nozīmes  piemiņas vieta  ir arī esošais piemineklis  pie Torņakalna stacijas, no kurienes 1941. gada jūnijā tika deportēti Rīgas un tuvākās apkārtnes (apmēram 3900) iedzīvotāji.

Kultūras ministrijas rīkotajā  2006. gada 25. maija konferencē, kurā piedalījās represēto, mākslinieku, vēsturnieku un citu profesiju pārstāvji, par centrālās piemiņas vietas veidošanu pie Torņakalna stacijas no 69 balsīm tika nodota tikai viena (1) balss.

Par nopietnu tuvākās nākotnes uzdevumu uzskatāma šīs piemiņas vietas harmoniska iekļaušana projektējamajā Rīgas pašvaldības jaunā administratīvā centra sastāvā.

 

 


Visas autortiesības aizsargātas (c) RPRB 2006-2007